Lai arī to daudziem negribētos atzīt, tomēr nav iespējams iemācīties šaut, ja nebrauc uz šautuvi, un visdažādākie aizbildinājumi par laiku, kaunu, atšķirībām no reālām medību situācijām, naudu un visu pārējo, ir tikai un vienīgi atrunas. Kā sacījis ne viens vien Latvijas mednieks, nedrīkst braukt uz mežu un trenēties šaut uz dzīviem dzīvniekiem, tam paredzētas šautuves un dažādākās šaušanas disciplīnas katra spējām un vēlmēm.

Te daži noderīgi padomi, kas noteikti uzlabos šaušanas rezultātus, šaujot ar vītņstobru ieročiem.

Koncentrēšanās treniņu laikā

Labi rezultāti šaušanā sākas tikai un vienīgi galvā. Sausie treniņi ir tik pat svarīgi kā šaušana ar munīciju, bet vienkārša sprūda mēlītes raustīšana nav treniņš. Katram šāvienam ir jābūt no svara. Tad, kad vairs nav iespējams koncentrēties, treniņš jāpārtrauc.

Uzlabojiet šaušanas stāju

Labākais un arī lētākais veids kā trenēties šaut dažādās šaušanas pozīcijās, ir izmantot .22 LR mazkalibra ieroci, šaujot 50 m tālā mērķī. Trenējieties, šaujot guļus, sēdus, no rokas un no atbalsta.

Precīzi piešaujiet savu ieroci

Pirms dodieties medībās, pārliecinieties par to, ka ierocis ir kārtīgi piešauts. Ir jāzina, kur jātēmē, šaujot 100 vai arī 200 metros.

Ziniet savas robežas

Šaušana medībās nav tas pats, kas šaušana papīra mērķī, jo lielākoties ir jātrāpa jau ar pirmo šāvienu, šaujot ar aukstu stobru. No svara ir dažādi apstākļi – vējš, attālums, medījuma veids. Tādēļ maksimālā šaušanas distance medībās ir drīzāk atkarīga no apstākļiem nevis no aprīkojuma. Bet vēl lielāka nozīme ir šāvēja prasmēm. Bez šaušanas prasmēm pat dārgākais ierocis un optiskais tēmēklis nelīdzēs!

Šaujiet tikai tad, kad esat gatavs

Stalbriedis ar milzu ragiem var likt medniekam darīt dīvainas lietas, tādēļ pirms spiest sprūda mēlīti, vismaz 5 x padomājiet. Lielākoties mednieki šāvienu sasteidz, bet medību situācijās labāk darīt visu aukstasinīgi un nešaut, ja nav pārliecības. Dzīvnieks var aiziet, jo agri vai vēlu nāks nākamais.

Linda