Haralds Blaus: Godāt un atcerēties

Nav viegli rakstīt par cilvēku, kura šaisaulē vairs nav. Ir tik daudz jautājumu, gribētos tik daudz atbilžu. Bet nav. Ir tikai laikabiedru atmiņas un paveiktā hronika. Un ir apraksts par mūsu žurnāla šā mēneša savdabīgo personību Haraldu Blauu. Un lepnums, jo, lūk, kādi mēs, mednieki, esam bijuši…

harald_blaus_1926-1Haralds Blaus. 1885. – 1945. Dzimis Vidzemē, skolojies Tērbatā un Rīgā. Arhitekts, starptautiski izcils šaušanas sporta pārstāvis, Latvijā nepārspējams daiļslidotājs, sacensību noteikumu izstrādātājs un tiesnesis, mednieks, medību suņu audzētājs, pasniedzējs, akvarelists, ar tušu zīmējis dzīvniekus.

  1. augustā Rio tiks atklātas XXXI vasaras olimpiskās spēles, kurās viena no disciplīnām būs arī stenda šaušana. Vai kāds nostāsies uz goda pjedestāla, pagaidām prognozēt grūti, taču vismaz viena vēsturiska olimpiskā medaļa Latvijas medību sporta šaušanā ir. Arī tās bija vasaras spēles – piektās, tālajā 1912. gadā Stokholmā, kad Zviedrijas kroņprinča golfa kluba zālieni pārtapa par šāvēju stadionu un 27 gadus vecais latvietis Haralds Blaus trīs dienas sacentās ar 11 valstu 61 labāko šāvēju. Rezultātā viņš ar 93 punktiem no 100 iespējamiem izcīnīja bronzas medaļu māla baložu šaušanā, bet disciplīnā ar skrejošo briedi 34 dalībnieku konkurencē ar 29 punktiem ieguva 20.vietu. Haralda Blaua bronza bija pirmā medaļa stenda šaušanā ne tikai cariskās Krievijas sportā, bet vēlāk arī Padomju Krievijas, Padomju Savienības un Latvijas Republikas vēsturē.
  2. gada 30. novembrī Rīgā, Baložu ielā 14 (ēka, kurā atrodas Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa), atklāja piemiņas plāksni Haraldam Blauam – pirmajam latvietim, kurš pirms 100 gadiem izcīnījis medaļu V olimpiskajās spēlēs Stokholmā šaušanā uz māla baložiem. LOK prezidents Aldons Vrubļevskis toreiz uzsvēra: “Haralds Blaus Latvijas sporta vēsturē pelna īpašu ievērību, kas svētku reizē jāliek goda vietā un ikdienā jāizmanto jaunatnes izglītošanā. Viņš no Stokholmas atveda olimpiskā kaluma medaļu Latvijai, kas kā neatkarīga valsts vēl tikai dzima dažu drosmīgāko sapņotāju prātos.”

Piemiņas plāksnes izgatavošanu un uzstādīšanu Baložu ielā pie Blaua dzīvesvietas, kur viņš mita no 1932. līdz 1939. gadam, nodrošināja Latvijas Šaušanas federācija sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju un Sporta muzeju.

Vikipēdijā par Haraldu Blauu lasāms: dzimis 1885. gada 5. februārī Mēdzūlas muižā. Pēc Tērbatas reālskolas absolvēšanas 1906. gadā 21 gada vecumā Haralds iestājās Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras nodaļā. Ap šo laiku viņš pievērsās arī figūru slidošanai un šaušanas sportam ar māla baložiem, iestājās Baltijas Pareizas medību un šaušanas biedrībā, vēlāk Āgenskalna Strēlnieku biedrībā, vēlāk Latvijas Medību biedrībā, darbojās Latvijas Daiļslidošanas kluba vadībā, bija Latvijas Ziemas sporta savienības daiļslidošanas tiesnesis. 1931. gadā viņš privātā kārtā iedibināja ceļojošo balvu daiļslidošanā – meistarsacīkšu uzvarētājam obligātajās figūrās.

Kopš 1923. gada Rīgā Ķeizardārzā regulāri notika Latvijas medību sporta piederumu un suņu izstādes, kuru aktīvs dalībnieks bija arī Blaus. Viņš kopā ar citiem LMB biedriem 1926. gadā izveidoja medību suņu audzēšanas nodaļu, bet 1931.gadā medību suņu audzētavu ģimenes lauku īpašumā netālu no Valmieras, Kauguru pagasta Ķiguļos.

Teksts: Ilze Galkina

Visu rakstu lasiet žurnāla Medības 2016.gada augusta nr. Elektroniskā versija šeit!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s