Šaušanas sporta prieks: Laumas Zīles stāsts

Katram pasākumam piedienas tāds maziņš stāstiņš, lai citi, kas lasa vai skatās postus, saprastu, ap ko lietas grozās. Tā 13.maijā mēs sakrāmējāmies un ap plkst. 7:10 startējām no Ādažu Garkalnes uz Steķiem, kas atrodas blakus Līvāniem, lai piedalītos Latvijas kausa 4.posmā uz skrejošas mežacūkas mērķi 35 metros, īsāk sakot SK-35 m. No manas mājas tas ir 185 km. No rīta tāds dzestrāks bija, bet diena solījās būt silta.

Ieradāmies laikā, tiri piri, reğistrācija, šaušanas maiņu izloze un pasākums var sākties. Saldā ēdienā piedāvājumā vēl Amerikāņu traps, tas ir šaušana uz lidojošiem mērķiem – šķīvīšiem. Kaut kā izlozējās man šaut cūku 2. maiņā (vienā maiņā iet 4 cilvēki, kuri pēc kārtas visi izšauj 2 sērijas – sērija ir 10 šāvieni turp atpakaļ konstanti kustīgu mežacūkas mērķi). Vēroju, kā šauj 1 maiņa, un nevaru saprast, kāpēc visiem kaut kādas “barankas” un rezultāti – nu var teikt nekādi! Šāvēji izšauj un sāk analizēt, domāt, vērot, salīdzināt- kas ir savādāk? Kāpēc nešaujas, kā vajag? Nonākam pie slēdziena, ka cūkas mērķis šaušanas trajektorijā atrodas augstāk nekā pierasts lielākajā daļā šautuvju.

Man pirmā sērija nevisai, 89, bet kaut kā otro izšauju normāli, iekabinu 6- nieku, bet ar visu to 95, fūūū, normāli! Paskatos vēl kā citi šauj, sākas baigie brīnumi, meistari norokās, bet tīri labi iet tiem, kas atbraukuši pašaut tāpat vien! Fantastika! Mūsējie jau pēc tam uz pusfinālu atkož, ko darīt, kā šaut, lai viss izdodas, un tas mazliet maina turpmāko rezultātu.

Aiztinos pēc tam trapu šaut, mēğinu gan ar plecošanu, gan ar iemetienu, nevaru tikt vaļā no tās tēmēšanas, laut kādus 11 un 15 no 25 salasu, bet nākamās divas sērijas vispār pakaļā- 7 un 9. Sasitu vaigu, sasitu plecu, laikam pārcentos. Vēl pa visu to jezgu, saformējam uz ātro otru komandu, piespiežam šaut Rudīti, ielieku rokās savu plinti, cilvēks ne gatavojies, ne paredzējis, dara ko var, bet nu, jādod medālis par drosmi! Jo viņai šodien pavisam citi uzdevumi, organizēt rezultātu apkopojumus, diplomi, apbalvošana utt., kā saka, mēs paņēmām, un iemetām gaļmašīnā- cerams nesamalsies kotletēs! 😂  Komandai vēl pievienojam brīvos kavalierus, Normunds Bērziņš un Mežmalis, ha! Beigās izrādās Norča čempions! Cūkā 3.vieta meistaros, komandā 2.vieta un vēl piedevām Amerikāņu trapā 1.vieta! Nu malacis! Cūkā mūsu Edgars Zeidmanis ieņem godpilno 2.vietu un Juris Menniks skaisti paņem Zeltu!

Uz trapa finālu salasās smuks skatītāju pulciņš, tāda sajūta, ka Bērziņi no Kokneses visu okupējuši, vispār kopsummā saskaitījām 4gb! Zilas debesis, daba mostas, arī odi starp citu vairumā parādījās un sāka neganti kost pat ēnā! Traktorista iedegums un vispār labā noskaņa visas dienas garumā mūs visus uzmundrināja un jutāmies patiešām laimīgi! Jo cilvēku nebija daudz, nebija burzma, bet bija tik, cik, lai būtu forši un varētu pakomunicēt ar katru! Jā! Un plus hokejs!!! Dienas gaitā visi seko, un gandrīz ar koku jādzen uz pusfināliem un fināliem! Pirmie trīs vārti, ko Latvija iemet Amerikāņiem aiziet gaisā ar tādām ovācijām, ka pat šāvienus nedzird!😃

Nu, tā kaut kā diena aizvadīta, man arī 2 zelta medālīši, komandā 1. Un jun/siev grupā 1., viss ir pa skaisto! Forši satikt bija koknesiešus, un paldies Māris Bondars par jauko atmosfēru un superīgām dāvanām! Edgars tika pie kārtīgas Fiscar mačetes, Juris pie Fiscar cirvja, Normuns arī kaut ko no Fiscar, man ir super fuksītis un āmurs, un trapa blice tika pie foršiem guļammaisiem! Noderīgas un foršas dāvanas!!!

Lauma Zīle

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s